Valsts iepirkumos tiek izmantotas reģionālās likumdošanas izņēmuma tiesības, kas ļauj pirkt pa tiešo no konkrēta ražotāja gadījumos, kad nav pieejamas citas alternatīvas, bet Facil apgalvo, ka šis apkārtceļš likumdošanā tiek izmantots ļaunprātīgi un ir pretrunā ar citiem likumdošanas pantiem, kas pieprasa iepirkumiem būt vietējiem.

Pēc Facil datiem, laika posmā no februāra līdz jūnijam, Kvebekas pašvaldība ir iztērējusi $25 miljonus Microsoft programmatūrai. Asociācija ir aprēķinājusi, ka pašvaldība tērē vairāk kā $80 miljonus gadā par Microsoft Vista operētājsistēmas licencēm vien.

Īpašniekprogrammatūras pārdevēji tirgo programmatūru kā arī prasa naudu par uzturēšanu un atjauninājumiem, kurpretī brīvprogrammatūrās ražotāji sniedz programmatūru par brīvu un par maksu piedāvā turpmāku apkalpošanu.

Facil apgalvo, ka reģionālā pašvaldība, tāpat kā tās federālā līdziniece, ir smagi atpalikusi no pārējās pasaules brīvprogrammatūras apguves ziņā sabiedriskajā sektorā.

Valdības visā pasaulē izvērtē iespējas samazināšat izmaksas un atkarību no konkrētiem programmatūras ražotājiem. Piemēram, Francijā jau 2006. gadā vairāk kā  400’000 sabiedriskā sektora darbinieki pārgāja uz atvērtā koda programmatūras lietošanu, savukārt, Nīderlandē nesen tika pieņemts aizliegums izmantot komerciālus produktus valsts pārvaldē.

Sākotnējais raksts: Quebec government sued for buying Microsoft software, cbc.ca

Juriste Elizabete Martēna (Elizabeth Martin) ir pieprasījusi €400 no sitmtiem tūkstošu failu izplatītāju, kas, pēc Logistep apgalvojuma, ir pārkāpuši Techland kompānijas tiesības uz spēli “Call of Juarez”.

Savā vēstulē viņa brīdināja failu it kā izplatītājus, ka, ja lieta nonāks līdz tiesai, izmaksas būšot visai būtiskas. Failu izplatītājiem lika arī saprast, ka, ja viņi tiks atzīti par vainīgiem, viņi būs atbildīgi ne tikai par savām izmaksām, bet arī par otras puses — ar norādi, ka kopējās viņu izmaksas varētu sasniegt “simtiem tūkstošu eiro”.

Protams, visās šajās vēstulēs bija arī šādi tādi draudi un iebiedēšana. Elizabete Martēna — gluži kā Lielbritānijas Davenport Lyons — nobeidz vēstules ar draudu, kas ir absolūti neproporcionāls jelkādam nieka autortiesību pārkāpumam. “Ja nebūsiet spējīgi samaksāt tiesas piespriestās summas, mūsu klients meklēs iespēju saņemt naudu, pārdodot jūsu īpašumus”.

Vēstules formulējumi ir visai līdzīgi citām vēstulēm, kas saņemtas daudz kur citur Eiropā, ieskaitot tās, kas saņemtas no Lielbritānijas jurdiskās firmas Davenport Lyons, kas arī sastrādājušies ar Logistep tieši šādā pašā veidā.

Par nelaimi Elizabetei Martēnai, par viņas veikumu sašutusi ir ne tikai plašā sabiedrība. Viņas darbību pakļāva Parīzes advokātu padomes ( Conseil de l’Ordre du Barreau de Paris ) disciplinārajai izmeklēšanai, un viņas nosodījums nāk no pašas kolēģiem.

DIsciplinārā padome nolēma, ka “izvēloties atkārtot agresīvas ārzemju [juridiskās prakses] metodes, kas domātas samaksas izspiešanai, ieinteresētā puse ir arī pārkāpusi [kodeksu], kas norāda, ka juristam nav atļauts negodīgi atspoguļot situāciju vai draudu nopietnību”.

Papildus tam, juriste pārkāpusi kodeksu pieprasot maksājumu ieskaitīšanu privātkontā, šādiem gadījumiem paredzēta speciāla konta (“Carpa”) vietā. Martēna arī atteicās uzrādīt, cik daudz maksājumu ir tikuši saņemti no failu izplatītājiem.

Par šiem pārkāpumiem, disciplinārā padome pavēlēja Elizabetei Martēnai pārtraukt savu juridisko pakalpojumu sniegšanu uz 6 mēnešiem, kā arī uz 10 gadiem aizliedza viņai būt par Nacionālās Juristu Padomes (l’Ordre du Conseil National des Barreaux – CNB) vai citu profesionālo asociāciju biedru.